Divu nenulles skaitļu un attiecību pieraksta kā .
Skaitļu attiecības pamatīpašība: divu skaitļu attiecība nemainās, ja abus vienlaikus pareizina vai izdala ar kādu nenulles skaitli.
Piemērs. Ja pirmais skaitlis ir un otrais skaitlis ir , tad šo skaitļu attiecība ir (lasa " pret "). Šo attiecību var vienkāršot, izdalot abus skaitļus ar . Tad iegūst, ka skaitļu un attiecība ir . (Tālāk vienkāršot, paliekot pie veseliem skaitļiem, nav iespējams.)
Piemērs. Var aplūkot attiecību arī starp daļveida skaitļiem. Ja pirmais skaitlis ir un otrais skaitlis ir , tad šo divu skaitļu attiecība ir . Lūk, kā var nonākt līdz šo divu skaitļu attiecības vienkāršākajai formai (viens no daudziem veidiem):
Soļu skaidrojums:
Ja ir jāaprēķina attiecība starp diviem skaitļiem ar mērvienībām, pirmais solis ir panākt, lai pie abiem skaitļiem ir vienādas mērvienības. Kad tas ir izdarīts, no mērvienībām var atbrīvoties un tālāk darboties kā ar divu skaitļu attiecību.
Piemērs. Pirmā nogriežņa garums ir centimetri, bet otrā nogriežņa garums milimetri. Aprēķināt šo nogriežņu garumu attiecību!
Trīs nenulles skaitļu , un attiecību pieraksta kā .
Skaitļu attiecības pamatīpašība: trīs skaitļu attiecība nemainās, ja tos visus vienlaikus pareizina vai izdala ar kādu nenulles skaitli.
(Tāpat darbojas arī četru vai vairāk skaitļu attiecība.)
Piemērs. Ja kastes izmēri (garums, platums, augstums) ir , un , tad šīs kastes izmēru attiecība ir .
Noņemot kopīgo mērvīenību (centimetri) un tad izdalot visus trīs skaitļus ar lielāko kopīgo dalītāju jeb , iegūst vienkāršāku attiecību .
Piemērs. Tāpat kā divu skaitļu gadījumā, arī šeit var aplūkot daļveida skaitļu attiecību.
Dota trīs daļskaitļu attiecība .
Vispirms pāriet uz kopīgu saucēju: .
Tad atbrīvojas no šī kopīgā saucēja: (pareizinot visus skaitļus ar ).
Šo attiecību tālāk vienkāršot vairs nav iespējams, jo lielākais kopīgais dalītājs šiem trim skaitļiem ir .